Svētavota izcelsmes un pastāvēšanas vēsture ir ļoti sena, tie ir daudzi gadsimti.
     Lejpus kādreizējā “Cīrulīšu” pansionāta, Gaujas senlejas sāngravā atrodas 13 m gara Svētavota ala. No šīs vietas sākas dziļa grava, pa kuru gleznainā dabas parka nogāzē aiztek leģendām apvītais, ziemā neaizsalstošais Svētavots, kura ūdens satur daudz dzelzs savienojumu. Tas izplūst no 88 m zemes dziļuma tīrā, lielā, dabiskā baltas smilts iezī.
     Pirmie raksti latviešu valodā ir parādījušies ap 1800.gadu. Toreiz avota nosaukums bija „Dzelzs vārti”, bet pirmās brīvvalsts laikā dēvēts par Māras avotu vai arī par „Svētavotu”, un to pamatoja ar ūdens dziednieciskajām īpašībām.
     Brīvās Latvijas laikā dziednīcu “Cīrulīši” uzcēla tādēļ, ka vieta ir ar pozitīvu auru apgarota, jo blakus atpūtas namam atrodas unikālais dabas objekts, dziednieciskais avots – Svētavots.
     Svētavots ar nosaukumu “Dzelzs vārti” bieži pieminēts vācu un latviešu izdevumos. Dziedniece Ilze Jansone atceras, ka, bērnībā uzturoties “Cīrulīšos” pionieru nometnē, redzējusi, kā vietējie iedzīvotāji slepus Māras dienas rītā, 6.augustā, pirms saules gāja avotā mazgāties un ņēma ūdeni ne tikai sev, bet arī mājās palikušajiem saimniekiem. Tos nomazgāja, un līdz saulei steidzās šo ūdeni izliet atpakaļ strautā.
     SIA „Vigo” dibināts 1995.gadā un ar avota ūdens „Svētavots” ieguvi un realizāciju sāka nodarboties 1999.gadā.